Sprediķi un Pārdomas

Sprediķu audio ieraksti atrodami vietnē SoundCloud.com/doma-sprediki


Ikdienas pārdomas atrodamas vietnē facebook.com/Domadraudze


Daži piemēri: 


18.01.2021


“Meklējiet mieru ar visiem” (Ebr.12:14)


Vārdam miers Bībelē ir ierādīta īpaša vieta. Miers tiek saprasts kā iekšējs spēks un resurss, kas katrās attiecībās un cilvēka dzīves norisēs spēj ienest dzīvību. Miers, jeb miera meklēšana (kā to uzsver Ebreju vēstules autors) nav pati raksturīgākā īpašība ar kuru mēs varētu lepoties. Cilvēciskā drosme parasti gravitē cīņu, spēka un pārākuma virzienā. Mūs nav jāmudina uz asiem vārdiem, aprunāšanu vai necienīgu rīcību, tas viss mūsos jau ir. To esam saņēmuši kā Ādama mantojumu pēc grēkā krišanas. Tad cilvēks pazaudēja Dieva tuvumu un mieram pazaudēja skaidrību un īsto nozīmi. Šodien mēs teiktu, ka miers ir tad, kad nav ārējas briesmas, kad līdzās pastāvēšana neapdraud otra godu, mantu vai dzīvību. Tomēr, tā ir tikai neliela daļa no aicinājuma meklēt mieru. Bībelē miers ir sakrāls laiks, tas ir realitātes plūdums, kuru nenomāc mūsu iegribas, atmaksas vai spēka izrādīšana. Biblisks miers ir līdzsvars, saderība un vienotība, laiks un norises kad cilvēks iekļauj sevi Dieva nodomā. Tādējādi meklēt mieru vispirms nozīmē meklēt satikšanos ar svētumu. Tā ir sevis attālināšana no nabadzīgas dvēseles un tuvināšana Gara pilnai dzīvei. Miers no Dieva ir žēlastības pieredze, kas nevis naivi samierinās ar visiem un visu, bet miers ar Dievu ir iespēja pieskarties savas esības centram – dzīvei, kas apzinās un mīl savu vērtību. Ar miera vārdiem arī apustulis Pāvils iesāk vairākas savas vēstules īpaši uzsverot mieru, kas ir saņemams un tikai tad dodams tālāk. Tas nozīmē, ka miers ir kristīgas dzīves norise, ko mēs izkopjam svētdzīves aicinājumā – dievkalpojumos, sakramentos, lūgšanās un gavēšanā. Un nav tā, ka Dieva miers ir kāds abstrakts stāvoklis kurā iespējams nonākt ar īpašiem nopelniem vai garīgām praksēm. Dievs savu mieru dod kā dāvanu, tā ir jāpieņem un par to jāpateicas. Pie pēdējo vakariņu galda Jēzus saviem mācekļiem saka: “Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod.” (Jņ.14:27). Lūk, iepriecinājums un debesu dāvana. Pieņem to, lūdz par to un pateicies par to! Un tikai brīdī, kad mūsu miers ir sakņots Kristū, mēs varam uzklausīt vārdus par miera meklēšanu ar visiem cilvēkiem – uzsverot, ar visiem. Te gan mums būtu gudri jāizšķir mieru un samierināšanos. Samierināšanās ir pasīva reakcija, mūsu neiesaistīšanās un palikšanā fonā. Reizēm tā noder, bet reizēm samierināšanās ir smaga nasta, kas ar laiku kļūst aizvien smagāka, jo klusi krājam sevī nepatiku, aizvainojumu un naidu. Samierināšanās ir izpatikšana cilvēku radītiem dzīves un uztvers modeļiem. Bet Dieva miers ir debesu klātbūtne pat dzīves trauslākajos brīžos. Mums nav jāsamierinās ar visiem, bet ar savu attieksmi, rīcību un vārdiem jāapliecina, ka mūsu dzīves pamats ir svētīgas paļaušanās pilns. Mēs esam miera pusē, mēs esam tur, kur augšāmceltais Kristus saviem mācekļiem Lieldienās sacīja “Miers jums!” (Jņ.20:19). Šis ir dvēselisks un pamatīgs miers kam nav pretstāvēšanas, jo tur kur mēs ejam ar Kristus vārdiem, tur pasaules asumi aplūzt. Miers ar visiem nozīmē, dzīvot apliecinošu dzīvi, kuras spēks nav mūsos, bet Dievā.



mācītājs Jānis Cepurītis



17.01.2021.



Vairāk sprediķu audio ieraksti atrodami vietnē SoundCloud.com/doma-sprediki


Vairāk ikdienas pārdomas atrodamas vietnē facebook.com/Domadraudze

Es saucu visaugstajam Dievam, Dievam, kas visu man piepilda!